OWAP.GE
venuri Trombozi
vis emuqreba venuri trombozit sikvdilis sashishroeba da sad unda daisvenos aseti daavadebis mqone adamianma
gazafxul-zafxulshi uamrav adamians awuxebs fexebis tkivili. venebis varikozuli gaganiereba da ghrma venebis ukmarisoba is daavadebebia, romlebic janmrtelobastan ertad garegnobasac azianebs. roca temperatura sagrdznoblad imatebs, gaganierebuli venebi kidev ufro metad fartovdeba. tu ratom chndeba varikozuli venebi, ra aris misi warmoqmnis risk-faqtori da rogor moviqcet am daavadebis dros
– ratom chndeba varikozuli venebi da ra aris dziritadi riskfaqtorebi?
– venebis varikozuli daavadebis safudzvelia shegubeba da sisxlis mimoqcevis darghveva qveda kidurebis venur sistemashi. venebi sisxldzarghvebia, romeltac periferiuli qsovilebidan gultan gadaaqvt sisxli. qveda kidurebshi venuri sisxli mxolod zevit modzraobs, simdzimis dzalis sapirispirod. sisxlis aseti modzraoba uzrunvelyofilia kuntebis shekumshvit da venuri sarqvelebit. tu venuri sarqveli cudad funqcionirebs, mashin sisxlis nawili isev qvevit miedineba. sisxlis wneva venebshi izrdeba, rac iwvevs venebis gafartoebas, mat dazianebas da, saboloo jamshi, venebis varikozuli gaganierebis chamoyalibebas. maghali riskis jgufs sheadgenen is adamianebi, romlebic naklebad modzraoben. am daavadebit, aseve, xshirad avadmyofoben: gamyidvelebi, maswavleblebi, qirurgebi, sportsmenebi, mdzgholebi, parikmaxerebi da sxva. venebshi mimdinare procesebze zegavlenas axdens kvebis racionic. didi raodenobit cxoveluri cximebis migheba, moweva, alkoholi yvelaze mavned moqmedebs venur sistemaze. sayuradgheboa, rom is adamianebi, romlebic ufro metad iyeneben mcenareul sakvebs, naklebad avadmyofoben venuri trombozit. samwuxaroa, rom avadmyofta umetesoba eqims mxolod mashin mimartavs, roca daavadebis gamovlinebata atana sheudzlebeli xdeba. bevrma ar icis, rom tavis nebaze mishvebuli varikozuli daavadeba mdzime gartulebebs, kerdzod, tromboflebits, tropikul wyluls, filtvebis arteriis tromboembolits iwvevs. es ki xshirad sikvdilit mtavrdeba. adamiani gonivrulad ver iyenebs civilizaciis siketes. amitomac gachndnen civilizaciis mkacri megzurebi– hipodinamia, travmuloba, gadawharbebuli whama, zogierti wamlis aragonivrulad migheba. maghalganvitarebul qveynebshi hipodinamiis gamo mosaxleobis 30-50 procents aqvs venuri patologiis esa tu is forma. qalebshi venebis varikozuli gaganiereba ufro xshiria, vidre mamakacebshi, radgan am patologiis ganvitarebas xels uwyobs fexmdzimoba da mshobiarobac.
– xshirad amboben, rom trombozis mizezi gaxda momatebuli protrombini. xom ver axsnit, tu ra aris protrombini da ramdenad martalia, rom misi momateba aris trombozebis mizezi?
– xshirad mommartaven pacientebi sisxlshi momatebuli protrombinis indeqsis problemit. protrombinis indeqsi sheicavs sisxlis shededebis otx faqtors, romlebic damokidebulia K vitaminis shemcvelobaze. protrombinis indeqsis zrda mowmobs sisxlis shededebis meore fazis procesebis achqarebas. shesabamisad izrdeba trombis warmoqmnis shesadzleblobac. magram sisxlis shededebis sxva faqtorebisgan izolirebulad, protrombinis maghali done ar sheidzleba gaviazrot, rogorc trombis warmoqmnis mtavari piroba. tumca misi shemcireba tavistavad amcirebs trombis chamoyalibebis risks. protrombinis indeqsis zrda xshirad aris qronikuli venuri ukmarisobis simptomebis, kidurebshi dabuJebis, simdzimis, krunchxvebis mizezi. protrombinis indeqsis shemcireba, wamlebis mighebis gareshe, metyvelebs ghvidzlis cud mushaobaze da K vitaminis ukmarisobaze. avadmyofebistvis sisxldzarghvta daavadebit protrombinis raodenobis codna mnishvnelovania antikoagulanti preparatebit mkurnalobisas, romlebic abrkolebs sisxlis shededebas, anu rogorc amboben, atxelebs sisxls. aucilebelia, daavadebis pirvelive simptomis aghmochenisas, rac sheidzleba male mimartot venuri patologiis specialists – flebologs, radgan mxolod ase sheidzleba, aghkvetot qronikuli venuri ukmarisobis simptomis ganvitareba.
– venur problemebs, dziritadad, gazafxulis miwuruls da zafxulshi uchivian. ratom maincdamainc am dros? ra movimoqmedot profilaqtikis miznit?
– radgan sicxeshi vena fartovdeba da iwyeba tkivili. gazafxulsa da zafxulshi venashi izrdeba venuri wneva, gadadis dawhimuloba kuntebze da iwyeba tkivili. sicxeshi es procesi mwvavdeba. tvitmkurnaloba am dros daushvebelia. mtavaria, dadgindes izezi, radgan fexis tkivili sheidzleba, gamowveuli iyos marilebis dagrovebit, arteriuli ukmarisobit, venebit, nervuli tkivilit da sxva. amitom amas tavad verasdros daadgent. tumca venotonikebis umravlesoba usafrtxoa. chemi pozicia asetia: ar arsebobs wamali, romelic erts argebs da meores ar vnebs, amitom misi tvitneburad migheba yovlad daushvebelia. msoflioshi akrdzales wamlebis reklamireba, saqartveloshi ki bevri swored ase yidulobs wamals da es arasworia. tu icit, rom venebis ukmarisoba gaqvt, upirvelesad, imodzravet zomierad, gaakontrolet sakvebis migheba. tu gaqvt sashualeba, shuadghisas wamoweqit 15 wutit mainc an fexebi skamze shemoalaget. tbil tveebshi sasurvelia, yovel saghamos gaiketot fexis grili abazanebi da amave dros, shegidzliat, gamoiyenot shesazeli Jeleebi. tu icit, rom varikozuli daavadeba gaqvt, aucileblad unda atarot specialuri elastikuri windebi an bintebi. es yvelaze kargi profilaqtikaa.
– venuri varikozis dros, dziritadad, romel sakvebs eniwheba upiratesoba da tu aris sitxis migheba rekomendebuli?
– sakvebi unda iyos vitaminebit mdidari. kuwh-nawlavi unda mushaobdes kargad. es dzalze mnishvnelovania. pacientma unda akontrolos tavisi wona; ar unda miirtvas didi raodenobit tkbileuli, comeuli, namcxvrebi da shokoladebi. unda moeridos zedmeti sitxis mighebas. unda whamos didi raodenobit pomidori, kombosto. dalios mwvane chai. axla pomidvris sezonia da shegidzliat miirtvat is tamamad. K vitaminis shewovas organizmshi akontrolebs E vitamini. amitom aucilebelia misi mighebac. moeridet gamagrilebel sasmelebs, sjobs, chaciebuli xili miirtvat.
– statistikurad, sakmaod maghalia venuri daavadebit sikvdilianobis ricxvi. ra aris amis mizezi?
– ushualod, venuri trombozebit gamowveuli sikvdilianoba sheadgens 75 procents, rodesac tbila an cxela, venebi fartovdeba da trombis warmoqmnis sashishroeba da sikvdilianobis safrtxec momatebulia. roca amboben, sruliad janmrteli adamiani gardaicvala da ra moxdao, umetes shemtxvevashi amis mizezi trombia.
– dasvenebis sezoni modis. batono igor, venebis varikozuli daavadebis mqone adamianebs sad urchevt dasvenebas?
– mtashi vurchev dasvenebas. tu zghvaze wavlen, aucileblad unda moeridon mcxunvare mzes da didxans iyvnen wyalshi. sjobs, mtashi daisvenon da amit daizghvion tavi. sxvata shoris, am daavadebis dros kargia curva, magram garujva kategoriulad ikrdzaleba. aseve, ikrdzaleba masaJic.
daemata : 22.04.2011|22:36